Kino

Atpakaļ

Kinolektorijs “Tas, ko tu nedrīksti nezināt XII”

Lielā zāle

Sešas filmas, kas apskata pilsētu attēlojumu kino - seši svarīgi pieturas punkti kino vēsturē. Šīs filmas ir gan ietekmējušas veidus, kā kino attēlo vietu, gan pievērš skatienus moderno pilsētu sarežģītajiem līkločiem. Lai papildinātu skatīšanās pieredzi, pirms katras filmas būs īpaši piesaistīta lektora komentārs, palīdzot atklāt filmas dažādos slāņus un iemeslus, kāpēc šo filmu nedrīkst nezināt. Savukārt seši piesaistītie lektori pārstāv dažādas jomas, ne tikai kino, tāpēc ievadlekcijas pirms filmām pieskarsies atšķirīgiem aspektiem.

11.01. 2017. Debesu mala (Auf den anderen Seite), rež. Fatihs Akins, 2007, 122’, Vācija/Turcija
Stāsts, kas savērpj dažādu cilvēku likteņus dažādās vietās, sākas ar Vācijā dzīvojošā turku izcelsmes profesora ceļojumu uz Stambulu, lai atrastu tēva bijušās draudzenes meitu. Provokatīvais un talantīgais Vācijā strādājošais turku izcelsmes režisors Fatihs Akins izveidojis šo reibinošo un notikumiem pārbagāto filmu, kas zem lupas paliek Vācijas un Turcijas attiecības, atšķirības un arī kopīgo – cilvēciskās attiecības tomēr vieno. “Debesu mala” 2007. gadā saņēma balvu Kannu kino festivālā par labāko scenāriju. Lektors: Ivars Austers

BIĻETES

25.01.2017. Hirosima, mana mīla (Hiroshima, mon amour), rež. Alēns Renē, 1959, 90’, Francija/Japāna
Franču aktrise un japāņu arhitekts satiekas Hirosimā, Japānā, pēc Otrā Pasaules kara beigām, kad pilsētu ir iznīcinājusi atombumba. Vēsturiskais fons kalpo pašanalīzei, kas abiem mīlētājiem liek runāt par tagadni, pagātni un nākotni, dziļās sarunās, kas līdzinās sapnim, risinot jautājumus par mīlestību, vēsturi, karu un atmiņu.
“Hirosima, mana mīla” tiek uzskatīta par vienu no filmām, kas aizsāka franču jauno vilni. Filmas scenārija autore ir Margarita Dirā, franču rakstniece, kura par šo scenāriju saņēma Oskara nomināciju. Lektors: Tiks precizēts

BIĻETES

08.02.2017. M (M), rež. Frics Langs, 1931, 111’, Vācija
“M” – filma, kas nereti sastopama dažādos sarakstos, kas apkopo svarīgākās filmas kino vēsturē. Šī filma ir stāsts par sērijveida slepkavu, kurš nogalina bērnus, un viņa pastrādāto noziegumu ietekmi uz pilsētu, kas pamazām slīkst arvien pieaugušās bailēs. Vīlušies policijas darbā, bērnu slepkavu sāk meklēt arī citi noziedznieki, kuri izmanto savu pagrīdes kontaktu tīklu, kas izpleties pa visu pilsētu, tādējādi pakāpeniski ielencot bērnu slepkavu.
Šī ir pirmā Frica Langa filma, kurā viņš izmanto skaņu, un “M” tiek uzskatīta par vienu no filmām, kas liek pamatus film noir virzienam. Lektors: Dita Rietuma

BIĻETES

22.02.2017. Vācija, nulles gads (Germania anno zero), rež. Roberto Rosellīni, 1948, 78’, Itālija
Vācijas galvaspilsēta Berlīne īsi pēc Otrā Pasaules kara beigām: pilsēta ir drupās, cilvēki dzīvo ļoti sliktos apstākļos, bērni nepieskatīti klīst pa pilsētu, nokļūstot tādās situācijās un tādās savstarpējās attiecībās, kas viņus padara pāragri pieaugušus. Filma seko Edmundam, 12 gadīgam zēnam, kurš klīst pa pilsētu, meklējot ēdienu, lai nodrošinātu savu slimo tēvu un brāli, bijušo nacistu karavīru, kurš slēpjas no policijas.
“Vācija nulles gadā” ir Rosellīni neoficiālās neoreālisma kara triloģijas noslēdzošā un vistraģiskākā filma, kas pēta un iemūžina kara atstāto iespaidu uz visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem – bērniem. Arī šajā filmā Rosellīni lielākoties ir filmējis ne profesionālus aktierus, kā arī filmējis pilsētas ielās, ne studijā. Lektors: Viktors Freibergs

BIĻETES

8.03.2017. Cilvēks ar kinokameru (Человек с киноаппаратом), rež. Dziga Vertovs, 1929, 68’, Padomju savienība
Šī filma iemūžina anonīmu pilsētu Padomju Savienībā 1920. gados, sekojot tās dzīvei no rīta līdz vakaram. ‘’Cilvēks ar kinokameru’’ ir slavas dziesma modernajai pilsētai, pievēršot īpašu uzmanību tās augstceltnēm, cilvēku pūļiem, nemitīgajai kustībai un modernajām transporta iespējām, slavinot cilvēces tehnoloģisko progresu.
“Cilvēks ar kinokameru” ir mēmā dokumentālā filma, kas eksperimentē ar formu, izmantojot dažādus kinematogrāfiskus paņēmienus, kas filmai piešķir nenoliedzamu avangardisku svaigumu. Lektors: Dāvis Sīmanis

BIĻETES

22.03.2017. Pelni un dimants (Popiół i diament), rež. Andžejs Vajda, 1958, 103’, Polija
Polija, 1945. gada maijs. Nacistiskā Vācija ir tikko padevusies, karš ir beidzies. Taču ar to tikai viss sākas: Vācijas karavīriem pametot Poliju, sākas cīņas par varu komunistu atbrīvotajā Polijā. Polijas pretošanās kustības kareivim tiek dota pavēle nogalināt komunistu komisāru, taču šī pavēle karavīrā sēj šaubas. Šī Vajdas filma tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām Polijas filmām, kā arī vienu no Vajdas režijas meistardarbiem. Šī ir noslēdzošā filma viņa kara filmu triloģijā.Lektors: Daira Āboliņa

BIĻETES

Ieeja uz vienu seansu: 5.00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību - 4.00 EUR

ABONEMENTS uz 6 seansiem: 25.00 EUR, skolēniem studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību - 20.00 EUR. Pirms seansa ABONEMENTA biļete kinoteātra kasē ir jāapmaina pret kino biļeti uz konkrētās filmas seansu. Abonementa biļeti iespējams apmainīt pret biļetēm arī internetā, pie izvēlētās filmas seansa, ievadot atlaižu kodu, kas norādīts uz Abonementa biļetes.
 





















– Drukāt dokumentu