Kino

Atpakaļ

KINOOPERATORA DĀVJA SĪMAŅA 75 GADU JUBILEJAS ATCERES VAKARS

Mazā zāle

Aicinām būt kopā kinooperatora Dāvja Sīmaņa 75 gadu jubilejas atceres vakarā
Kinoteātra „Splendid Palace” Mazajā zālē trešdien, 2017.gada 5.aprīlī plkst 18:30. Ieeja brīva.
Redzēsim Dāvi Sīmani dokumentālajā filmā  „Māksla Nr 1. Trakonams ar Dāvi”, režisore Ilona Brūvere studija RDFS, 1993., 20’
Tuvo Lieldienu noskaņās skatīsimies spēlfilmu „Anna”,  1996., 120’, vācu valodā ar tulkojumu latviešu valodā,   režisors Aloizs Brenčs, operators Dāvis Sīmanis;galvenajās lomās: Nora Veignere, Vija Artmane, Lilita Ozoliņa, Regimantas Adomaitis, Ināra Slucka, Indra Burkovska, Donatas Baņonis un citi.  

Filma stāsta par uzticīgu kalpošanu garīgiem ideāliem. Tās pamatā ir Rīgas Cisterciešu klostera mūķenes Annas Notkenas dzīves stāsts. Viņa dzīvoja 16.gadsimtā, kad līdz Rīgai bija atšalcis reformācijas vilnis un jautājumi par patiesajām vērtībām un konformismu bija tik pat aktuāli, kā tas, iespējams, ir šodien.

Kinoperatoram Dāvim Sīmanim senioram 75.  (30.03.1942.- 20.05.2007.)
 
Dāvis Sīmanis seniors ir Kinooperators, kas rakstāms ar  lielo burtu. Viņa kontā ap 40 dokumentālo un 30 spēles filmu. Daudzas no tām Latvijas kino Zelta fondā -  „Ābols upē”, „Puika”, „Vilkatis Toms”, „Aveņu vīns”, „Emīla nedarbi”, „Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, „Viktorija”, „Ievas paradīzes dārzs”, „Cilvēka dienas”, „Ziemassvētku jampadracis”, „Anna”, „Man patīk ka meitene skumst”... Režisora Arvīda Krieva filmu „Dancis pa trim” nepaguva pabeigt, jo 2007.gadā  Dāvim bija iesaukums  Aizsaules filmdaru pulkā...  Kad Sīmaņi pārcēlās uz jaunu dzīvokli, sainim kurā bija Lielā Kristapa medaļas par labāko operatora darbu un citas balvas, noplīsa rokturis. Ne tāpēc, ka rokturis bija švaks –    svars bija tik nopietns.

Dāvis, Dēvis, kā viņu kolēģi sauca, bija Personība – erudīts visās kultūras jomās, kino assredzis un gleznotājs, kadra  dramaturģijas, ritma un muzikalitātes, gaismu un ēnu rotaļu virtuozs,  tēlainās precizitātes un vizuālās abstrakcijas meistars - Mākslinieks šī vārda izcilākajā nozīmē.  Arī pedagogs un skolotājs mūsdienu vadošo operatoru paaudzei. Veiksmīgākā sadarbība ar režisoriem Aivaru Freimani, Imantu Brilu, Vari Braslu, Arvīdu Krievu, Jevgeņiju Paškēviču un Ilonu Brūveri.

Dēvis bija novators – kopā ar savu komandu atradis veidu, kā apkrāpt bezjūtīgo firmas Svema filmu,  kura tolaik bija vai vienīgā pieejamā darbam. Lai filmas   jūtīguma diapazonu paaugstinātu, vispirms to viegli sagaismoja, meistarīgi izmantoja filtrus un citas ierīces, lai panāktu unikālu, mūsdienīgu, netradicionālu kino valodu un rezultātu.

Dāvis ir draugs. Ja pietrūkst viņa padoma un pasaules sajūtas, mēs domājam – ko viņš būtu teicis, kā būtu darījis. Mēs runājam ar viņu un citējam, tas palīdz tikt krenķiem un raizēm pāri.  Mākslas vārdā un patiesības izteiksmē.Dāvis dzīvoja ar pilnu klapi, draudzībā, mīlestībā, kino – kino kā savā dzīvē, kā savā dzimtenē.  
Viņš ir ar mums -ar saviem darbiem, mākslas misiju un dvēseles stenogrammu.
Sveiks, Dāvi, Tev 75!

Latvijas Kinematogrāfistu savienība, info 26440470       
Atbalsta Rīgas Dome, VKKF, Rīgas Kino muzejs.






















– Drukāt dokumentu