Kino

Atpakaļ

FILMU AUTORU JUBILEJAS: KINO AKTRISĒM - VIJAI ARTMANEI UN ASTRĪDAI GULBEI 90

Mazā zāle

Latvijas Kinematogrāfistu savienība aicina piedalīties
Kino sarīkojumā ceturtdien, 22.augustā plkst 18:00  kinoteātra "Splendid palace", Mazajā zālē.

Tas veltīts  izcilo aktrišu Vijas Artmanes (21.08.1929.–08.10.2008.) un Astrīdas Gulbes (16.07.1929.- 04.12.2018.) 90 gadu jubileju atcerei.

Programmā:
Kinovēsturnieces Dr. Ingas Pērkones ievadvārdi.
Filma „Kā gulbji balti padebeši iet”, (1957., 35 mm, m/b, 80 min., režisors P.Armands)
Lomās: Vija Artmane, Astrīda Gulbe, Valdemārs Zandbergs, Jānis Kubilis, Juris Lejaskalns, Jānis Osis, Zigrīda Stungure, Milda Klētniece, Artūrs Dimiters un citi izcili aktieri.

Mežsarga dēls Mārtiņš Venta iestājas Rīgas ģimnāzijā un kļūst par pagrīdnieku, bet viņa novadnieci, skolotāja meitu Daci no Rīgas skolas izslēdz par strādnieku pulciņā nodziedāto revolucionāru dziesmu Kā gulbji balti padebeši iet... Dace kļūst par aktrisi, bet Mārtiņu iesauc cara armijā. Viņš atsakās piedalīties strādnieku demonstrācijas apšaušanā un par to tiek notiesāts uz trimdu, taču pirms izsūtīšanas Mārtiņam atļauj cietumā salaulāties ar Daci.

Vija Artmane ir vesela teātra un kino ēra - viena no izcilākajām 20.gadsimta latviešu teātra un kino aktrisēm. Dēvēta par latviešu teātra leģendu, par teātra karalieni.
Dzimusi 1929.gada 21.augustā Tukumā. Kopš Dailes teātra studijas beigšanas 1949.gadā Artmane mūža lielāko daļu bija Dailes teātra aktrise.
Režisora Eduarda Smiļģa vadībā Artmane ir tēlojusi nozīmīgas lomas klasiskajā repertuārā - Raiņa Leldi lugā "Spēlēju, dancoju", Laimdotu "Ugunī un naktī", Āriju "Indulī un Ārijā", Mirdzu Aspazijas "Vaidelotē", Džuljetu Šekspīra lugā "Romeo un Džuljeta", Ofēliju Šekspīra "Hamletā", Maksina Fouka Viljamsa lugā "Leguānas nakts", Elizabete Bruknera lugā "Elizabete, Anglijas karaliene". Kopš 1956.gada Artmane ir redzama arī uz kinoekrāna. Viņa tēloja Daci filmā "Kā gulbji balti padebeši iet", Māru "Vētrā", Soņu filmā "Dzimtas asinis", Kristīni "Purva bridējā", Onu filmā "Neviens negribēja mirt", Džūliju Lamberti  filmā "Teātris".
 
Astrīda Gulbe nāk no radošas dinastijas, abi vecāki bijuši solisti Liepājas operā.  Pēc Rīgas 3.vidusskolas beigšanas tiek uzņemta Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta Aktieru fakultātē, kuru absolvē 1955.gadā, kļūstot par pirmo Latvijas profesionālo kino aktrisi. Viņas lielākās un izcilākas kinolomas – Anita filmā „Zvejnieka dēls” (1957.) un Ieva „Kā gulbji balti padebeši iet” (1957) - kura ir aktrises mīļākā kinoloma.
Vēlāk viņa strādā Liepājas teātrī un  no 1961.gada Jaunatnes teātrī Rīgā, kurā pavadīja 30 raženus gadus, priecējot skatītājus kā princese Gundega Annas Brigaderes lugā „Princese Gundega un karalis Brusubārda”, lapsa Alise izrādē „Buratīno piedzīvojumi”, Smeraldīna Karlo Gocci lugā „Zaļais putniņš”, ļaunā pamāte – „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”  Ārija  - Raiņa „Indulis un Ārija” u.c. Filmējas epizodiskās lomās-  „Kapteiņa Enriko pulkstenis”, (1967), „Un rasas lāses rītasusmā” (1977.), „Kad bremzes netur” (1984.), „Mazās kaislības” (1990.) un citās.

Ieeja brīva

Rīko: Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Valts Kinofotofonodokumentu arhīvu.
Atbalsta Valsts Kultūtkapitāla fonds, Rīgas dome.

Uzziņām tālr.: 26440470






















– Drukāt dokumentu