Kino

Atpakaļ

FILMAS. FAKTI. FRAGMENTI - Kinorežisores Ilonas Brūveres radošais vakars

Mazā zāle

10. septembrī plkst. 18:00 Splendid Palace Latvijas  Kinematogrāfistu  savienība aicina uz kino & TV režisores un žurnālistes Ilonas Brūveres radošo vakaru. Vakaru vada  kino teorētiķis un režisors Dāvis Sīmanis. Vakara viesis- mūziķis Goran Gora. Programmā fragmenti no režisores filmām, TV raidījumiem un krāšņajām Rīgas svētku ceremonnijām.
    
Brūvere sāk strādāt  Rīgas kinostudijā  1972. gadā kā režisora un montāžas  asistente Divus gadus vēlāk  viņa jau uzņem savu pirmo dokumentālo filmu IR JĀIET , to producē Rīgas  kinostudijas Jauno kinematogrāfistu klubs. Otro jaunās kinorežisores  filmu JAUNIE RKS noliek plauktā 1979. gadā, kad Brūvere personīgu iemeslu dēļ emigrē uz VFR,  Jauno Kinematogrāffstu festivālā Viļņā  viņas pirmā filma  iegūst galveno festivāla balvu Zelta  gailis.

Ilona Brūvere aizsāk Latvjā dokumentālās spēlfilmas žanru, izmantojot  savās filmās ne tikai spēles elementus, bet gan veidojot  dramaturģiju, kas pastāv dokumentālā materiāla un spēles  sintēzē. Režisores pirmā dokumentālā spēlfilma pabeigta 1982. gadā, APPLAUSORDNUNG / Karognesēji un bruņinieku, lūdzu uz skatuvi! Filma par vācu teātra Ernst Deutsch Theater aizkulisēm Hamburgā. Tā izrādīta VFR centrālajā televīzijā ARD 1983. gadā, bet  nākamā filma V20. Eine ungenaue Erinnerung an eine Urkunde , divus gadus vēlāk,  jau  iekļauta  Starptautiskā Berlnes kinofestivāla BERLINĀLE Foruma programmā,  kad autore-režisore un producente pārstāv festivālā Hamburgu un Dītera Koslika vadīto režisoru un producentu apvienību Hamburger Filmbuero.

Iespaidīgs  ir  Ilonas  Brūveres/ Ilona Bruver  restaurēto Eiropas mēmā kino klasikas filmu saraksts Minhenes kino muzejā, sadarbībā ar izcilo vācu kinokritiķi Enno Patalasu/ Enno Patalas NOSFERATU  Die Buechse der Pandora, METROPOLIS, Dr Mabuse un raidījumi par vācu autorkino Vācijas sabiedriskajā televīzijā ARD sadarbībā ar kino zinātnieku Mihaelu Kecu/ Michael Koetz (Starptautiskias Manhaimas/ Manheim kinofestivāls).

1990. gadā režisore atgriežas  Rīgā, atsāk darbu Rīgas kinostudijā, kopā ar Atmodas šurnālistu Ilmāru Latkovski, dibina jaunu izklaides izdevumu, avīzi NAKTS. Tur pirmos soļus žurnālistikā sper Gints Grūbe un Māris Zanders, Brūveres vadītajā  ARSENĀLA AVĪZĒ  pirmās publikācijas veido Vilnis Vējš, Sandijs Semjonovs un Viesturs Kairišs, pirmās mārketinga iemaņas gūst  nākamā izdevēja Aija Simsone. Neatkarīgajā Rīta avīzē savas gaitas  publicistikā Brūveres vadītajā Kultūras redakcijā uzsāk Inga Šteimane, Andris Dzenītis un Orests  Silabriedis.

1995-2005   Brūvere strādā  kā režisore un redaktore -LTV 1 ievērības cienīgi ir ne tikai režisores atraktīvie kulttūras raidījumi deviņdesmito gadu otrajā pusē Kultūras parks, Parādes durvis Acu mirklis un Maģiskais kvadrāts, bet gan arī  40 izcilu personību portreti LTV1 DOMINANTE ciklā  Valsts Kultūrkapitāla Mūža  stipendiāti.

Ilonas  Brūveres  kultūras publicistikas  izlase 1997-2007 iznāk grāmatu apgādā VALTERS UN RAPA ar nosaukumu Sapņu izraktās bedres.  Literārie tulkojumi no vācu valodas  Zvaigzne ABC un JUMAVA., kur lasāms  arī Brūveres tulkotais Stefana Cveiga vēsturiskais romāns MARIJA STJUARTE.  

Brūveres kontā ir vairāk nekā  200 televīzijas raidījumu LTV 1 un 20 kinofilmas, režisores tēlainā ekrāna valoda televīzijas  raidījumos desmit gadus rosinājusi skatītājus un kolēģus televīziju uztvert ne tikai kā aktuālu, bet arī vizuāli piepildītu informatīvo lauku. Gleznieciska  tēlainība piemīt arī režisores  veidotajām RĪGAS SVĒTKU ceremonijām un valsts svētku videomateriāliem, kas veidoti veicot RD mediju komunikācijas vadītājas  pienākumus.

Latvijā Brūvere  pirmo pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu Latvijā uzņem 2002. gadā , tā stāsta par vietas nosaukumiem Latvijas ciemos Gaujienā, kas nosaukti pasaules metropoļu vārdos MANA PASAULE PARĪZE, LONDONA, BERLĪNE, ROMA. Nacionālā Radio un TV padome nosauc filmu par Gada labāko videofilmu televīzijā..      

2012. gadā Ilona Brūvere par  dokumentālo pilnmetrāžas spēlfilmu VERSIJA VERA saņem  Lielo Kristapu pilnmetrāžas dokumentālo filmu režijā, bet  Nacionālais kinocentrs savā Lavijas  simtgades programmā iekļauj režisores pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu par Brīvības pieminekļa celtniecību un tā autoru tēlnieku Kārli Zāli IEVAINOTAIS JĀTNIEKS.

Starptautiskais Rīgas  filmu  festivāls 2014. gadā aicina skatītājus  uz autores-režisores Ilonas  Brūveres/ Ilona  Bruver  Vācijas filmu retrospektīvi, tad režisore atzīmē savu sešdesmito  dzimšanas dienu, arī ar apjomīgiem Rīga Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014 projektiem; desmit izrāžu ciklu uz ekrāma un skatuves Dāmu paradīze Esplanādē, kas atspoguļo veselu gadu simtu  Eiropas modē, kā arī sabiedriskās un politiskās norises, kam šī mode vienmēr ir pakļauta. Izrādēs  piedalās trīspadsmit tērpu  mākslinieki un 50  teātra aktieri. Krāšņās  ekrāna un skatuves gleznas skatītājam atmiņā paliek kā maģiskas aizejošā laika liecības. Tāpat  kā pilnmetrāžas dokumentālā spēlifilma TAPIERIS, kas Nacionālajā kinobalvā Lielais  Kristaps  nominēta  sešās profesionālajās kategorijās. LIKTENS LIETU MUZEJA  ekspozīcijā  Stūra  mājā, apkopojot 500  personīgas priekšmetu liecības un muzeja videomateriālus ar aculiecinieku stāstiem par laika posmu no 1914. līdz 2014.gadam. Brūveres  televīzijas un kino filmām piemīt izteikts  autorkino raksturs, režisore nereti ir arī savu filmu māksliniece .   

Šogad atore- režisore pabeigusi darbu pie scenārija un aktieru provēm spēlfilmai DZĪVES  VILCIENĀ , 26.augustā pirmizrādi LTV1  piedzīvo Brūveres  jaunākā pilnmetrāžas dokumentālā  filma KONSTRUKCIJAS, kas  stāsta  par dzejnieka Ulda Bērziņa dzimtas namu, par dzejnieka ikdienu un svētkiem, par viņam tuviem, tāliem un par dzejoļiem.

Kinorežisores  Ilonas Brūveres  Latvijā producētās filmas skatāmas   Nacionāla kinocentra vietnē www.filmas.lv  un www.kants.lv  
Televīzijas raidījumi un portretu cikls DOMINANTE glabājas LTV arhīvā. Kinofilmas pieejamas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvā.  
Atbalsta  Valsts  Kultūrkapitāla fonds, Rīgas  dome ,Latvijas  Televīzija, Hamburger Filmfoerderung, Hamburger Filmbuero   un Nacionālais kinocentrs

Ieeja BRĪVA

Vairāk informācijas:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Ilona_Brūvere

Materiālu sagatavoja Jānis Tauniņš.






















– Drukāt dokumentu