Kino

Atpakaļ

KINOLEKTORIJS “TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT XV: VARAS SPĒLES’’

Lielā zāle

18.03. PLĀNOTAIS KINOLEKTORIJS PĀRCELTS UZ 06.05.

Šogad kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” pēta varas attiecības uz ekrāna un arī ārpus tā. Tās ir attiecības, kas rodas, atspoguļojot konkrēta laika un telpas politiskās norises un to ietekmi uz vienkāršo cilvēku dzīvi. Tā ir kontrole pār cilvēku pašnoteikšanās brīvību - viņu ķermeņu autonomiju un tiesībām uz brīvu izvēli. Un arī attiecības ar varu, kas risinās, uzņemot kino.  Kas notiek, kad sākotnēji atļauta filma pēc uzņemšanas vairs neatbilst tam, kas no tās ir gaidīts? Aizliegt? Rādīt? Parādīt un tad noņemt no ekrāniem?
Šīs attiecības nekad nav vienkāršas, tāpēc arī šogad aicinām pievienoties, lai skatītos un domātu par kino ietekmi uz procesiem sabiedrībā – sešos vakaros no janvāra līdz martam. Tikšanās vieta arī šoreiz - kinoteātra “Splendid Palace” Lielās zāles mīkstie krēsli. Pirms katras filmas, kā jau ierasts, būs arī kāda īpaša lektora stāstījums par to, kāpēc par šo filmu nedrīkst nezināt. Tiekamies!

8.01.
Z (Z), rež. Kosta-Gavrass, 1969, Francija, Alžīrija, 127 min
Lektors: Jānis Putniņš

Politisks trilleris, asa sižeta spriedzes filma un vēsturisks eposs – “Z” varētu aprakstīt ar visiem šiem terminiem. Pēc iznākšanas uz ekrāniem filma elektrizēja Rietumu pasauli, kas 60. gadu beigās bija uz nemitīgas revolūcijas viļņa. Tās jauda, meklējot patiesību, joprojām nav zudusi.
Filmas skatītājs tiek ievests nemitīgi mainīgā notikumu virpulī, kas raksturo 60. gadu Grieķiju, apzināti saistot tajā redzamo notikumu un personu attēlojumu ar šī laika realitāti. Jauna un daudzsološa opozīcijas politiķa atentāts piesaista nekorumpēto spēku uzmanību, un izmeklētājs, sekojot patiesībai, atklāj asinis stindzinošu sazvērestību valdības augstākajā līmenī.
Filma nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai “Oskars” gan kā gada labākā filma, gan kā labākā ārzemju filma – šāds novērtējums ir reti sastopams.

22.01.
Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard!), rež. Rolands Kalniņš, 1966, Latvija, 83 min
Restaurētās versijas pirmizrāde
Lektore: Aija Rozenšteine

Trīs draugi - Jānis, Ričards un Zigis - Otrā pasaules kara laikā tiek iesaukti karot latviešu leģionā. Viņu cīņas vieta - Volhovas purvi Novgorodas apgabalā Krievijā. Kara realitāte ir skarba, un Zigis iet bojā. Ričards pēc kara dodas uz ārzemēm, bet Jānis atgriežas Latvijā un veido dzīvi, kas neatgādinātu par kara šausmām. Tas izdodas tikai līdz brīdim, kad Rīgā atgriežas Ričards.
“Akmens un šķembas” ir viena no divām Rolanda Kalniņa plaukta filmām: tā tika izrādīta ļoti īsu brīdi 1966. gadā, un pēc tam plašāku publiku sasniedza vien Atmodas laikā. 2019. gadā filma ir restaurēta, ļaujot pilnībā novērtēt tās eksplozīvo spēku.

5.02.
Rūpīgi novēroti vilcieni (Ostře sledované vlaky), rež. Jirži Mencels, 1966, Čehoslovākija, 92 min
Lektore: Dita Rietuma

Milošs ir jauns vīrietis, kurš nāk no savādnieku ģimenes. Uzsākot darbu vilcienu stacijā, viņš tiek ierauts stacijas dzīves dažādajās izpausmēs, attiecību līkločos un varas spēlēs. Notiek Otrais pasaules karš, Čehoslovākija ir nacistu pakļautībā, un stacijā regulāri redzami ne tikai nacistu varasvīri, bet arī pretošanās kustības pārstāvji, kuriem katram ir savi plāni. Bet dzīve rit savu gaitu, cilvēki iemīlas, strīdas, viļas un smejas, un arī vilcieni turpina kursēt par spīti visam.
Viena no zināmākajām čehu “jaunā viļņa” filmām. Saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kā labākā ārzemju filma 1968. gadā.

20.02.
Marķīze fon O... (La Marquise d'O), rež. Ēriks Romērs, 1976, Francija, Rietumvācija, 102 min
Lektors: Deniss Hanovs

Marķīze ir atraitne ar diviem bērniem un dzīvo pilī pie saviem dižciltīgajiem vecākiem pilī. Kādā brīdī viņa saprot, ka gaida bērnu. Kas ir bērna tēvs, nav zināms nevienam, ieskaitot pašu marķīzi, tomēr neviens viņai netic. Filmas notikumi liek neticībā izplest acis, jūtot līdzi pārpasaulīgi šķīstajai sievietei, bet vienlaikus liek domāt par to, kā tiek īstenota kontrole pār cilvēka ķermeni. Tas viss norisinās vidē, kas ir ne tikai ārkārtīgi skaista, bet arī apzināti izsauc asociācijas ar reliģiskiem simboliem.
Ēriks Romērs bija viens no franču jaunā viļņa ilggadīgajiem režisoriem, kura darbi visu viņa karjeras laiku saglabāja stilistisku vienotību un autora rokrakstu. “Marķīze fon O” 1976. gadā saņēma Kannu kinofestivāla žūrijas Grand Prix.

4.03.
Zviedru mīlas stāsts (En kärlekshistoria), rež. Rojs Andersons, 1970, Zviedrija, 115 min
Lektore: Daira Āboliņa

Zviedru režisora Roja Andersona pilnmetrāžas debijas filma par diviem jauniem cilvēkiem, kuri iemīlas viens otrā, kamēr pieaugušie viņiem apkārt kļūst arvien garlaicīgāki un arvien pieaugušāki. Filmas vizuālais stils un krāsu lietojums jau skaidri ieskicē režisora spēju caur ikdienišķām situācijām atklāt cilvēcīgo un arī jocīgo katrā situācijā.
Filmas tapšanu ir iedvesmojis čehu “jaunais vilnis”.

06.05. (seanss pārcelts no 18.03.) 
Pauls un Paula (Die Legende von Paul und Paula), rež. Hainers Karovs, 1973, Austrumvācija, 105 min
Lektors: Viktors Freibergs

Pauls un Paula dzīvo Austrumberlīnē 70. gadu sākumā. Viņi abi izveido attiecības ar citiem cilvēkiem, viņiem ir bērni, un abi savās attiecībās ir vairāk vai mazāk nelaimīgi. Kad Pauls un Paula iepazīstas, viņi uzsāk romānu, tomēr šādas attiecības Paulu neapmierina, kamēr Pauls viņai neko vairāk par mīļākās statusu nav gatavs dot. Filmas laikā viņi gan satuvinās, gan attālinās, radot spēcīgu un neparastu mīlas stāstu, kas ieskicē austrumbloku un šī perioda kino pavisam citās, daudz spilgtākās krāsās.
“Pauls un Paula” esot vācu politiķes Angelas Merkeles mīļākā filma. Lai arī filmas attiecības ar varu bija sarežģītas, tā ir arī viens no Austrumvācijas filmu studijas DEFA lielākajiem hitiem 70. gados.

Kino zinātnieks Viktors Freibergs par filmu "Pauls un Paula":

"Kā jau var noprast pēc filmas nosaukuma, tā ir par mīlestību, arī par attiecību sarežģītajiem līkločiem. Filmas režisors Heiners Karovs abu mīlnieku attiecības ataino vizuāli visai atklāti, tā kā filma tapusi 1973. ir jāuzteic režisora drosme nebaidīties no kailuma atainojuma, jo tās izrādīšana tā laika politiskajā iekārtā bija visai pārsteidzoša, bez tam filma tiek uzskatīta par veiksmīgāko visu laiku uzņemto VDR filmu. Filma nav stilistiski viendabīga, tajā sazīmējami arī sirreālisma un citu stilu elementi. Nezinu neko par Angelas Merkeles kino gaumi, bet kanclere ir apgalvojusi, ka šī ir viņas mīļākā filma. Varbūt kāds pievienosies viņas viedoklim."

Kinolektorija norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Tas tiek veidots ar Gētes institūta, Francijas institūta Latvijā un Čehijas Republikas vēstniecības Rīgā atbalstu

Ieeja biļetes cena: pieaugušajiem – 6.00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem un personām ar invaliditāti (uzrādot apliecību) – 5.00 EUR.

Kinolektorija ABONEMENTA cena sešiem seansiem: pieaugušajiem – 30.00 EUR; skolēniem studentiem, pensionāriem un personām ar invaliditāti (uzrādot apliecību) – 25.00 EUR.

 






















– Drukāt dokumentu