Franču režisors Tomā Kajē (Thomas Cailley) pasaules kino industrijas uzmanību piesaistīja ar filmu "Cīnītāji" un šoreiz nāk klajā ar vēl spēcīgāku vēstījumu. Viņa jaunāko filmu "Dzīvnieku valstība", ar kuru tika atklāta Kannu programma "Īpašais skats", Francijā jau noskatījies vairāk nekā miljons skatītāju. Šo drosmīgo un pat ellišķīgo žanru sakausējumu varētu dēvēt par autorblokbāsteru. Aizraujošajā kinodarbā par briedumu un dabas pretestību cilvēkam galvenajās lomās iejūtas Romēns Dirī (Romain Duris), Adele Eksarkopulosa (Adèle Exarchopoulos), uzlecošā zvaigzne Pols Kiršērs (Paul Kircher) un Toms Mersjē (Tom Mercier). Iespaidīgais franču kinohits skatāms Latvijas kinoteātros no 26. janvāra. Filmu piedāvā piedāvā “Lācis, lauva un zars”.

Kamēr pasaule cīnījās ar COVID-19 pandēmiju, režisors Tomā Kajē domāja par cita veida vīrusu, ko bija aprakstījis pirms globālās krīzes un kas pēkšņi guva aktualitāti. Stāsta darbība risinās drīzā nākotnē Francijā. Noslēpumains ģenētisks vīruss moka cilvēkus, kuri pamazām pārvēršas par dzīvniekiem. Mutācijas ir lēnas un neparedzamas. Dažiem aug spalvas, rokas pārvēršas spārnos, citiem izaug zvīņas, vēl citiem – kažoks vai suņa zobi. "Normālā" sabiedrības daļa bailēs no svešādā medī mutantus un ieslēdz tos īpašos centros, jo šķiet, ka sākusies zombiju apokalipse. Jautājumiem nav gala. Kas izraisa mutācijas? Vai tās ir lipīgas? Vai šīm būtnēm var uzticēties, vai arī tās apdraud citus? Visu emociju un baiļu spektru piedzīvos ne tikai varoņi, bet arī skatītāji – no neziņas un bailēm līdz sapratnei un empātijai. Šajās sajūtās dalās gan tēvs Fransuā (Romēns Dirī), gan viņa dēls Emils (Pols Kiršērs). Viņu sieva un māte arī ir inficēta ar vīrusu.

Vai mēs vēl protam sadzīvot ar dabu? Filmas "Dzīvnieku valstība" varoņiem mutantiem nepiemīt superspējas – viņi pilnīgi pārtop par dzīvniekiem, kad daba un instinkts gūst virsroku pār saprātu. Provokatīvas tēmas caurvij filmu: dzīvnieku ienaidnieki ir arī nikni rasisti, daba var pārprogrammēties klimata pārmaiņu priekšā, cilvēce var būt spiesta  pielāgoties posthumānai pasaules kārtībai. Režisors ir saudzīgs pret sabiedrības izstumtajiem, kas kļūst par "svešajiem" – tādu ir papilnam, nemaz nav jāpārtop par dzīvnieku.

Filma ir arī stāsts par pieaugšanu ­– nobriest ne tikai pusaudzis Emils, bet arī cilvēce atgriežas pie saviem pirmsākumiem un zaudē pārākumu, kļūstot par līdzvērtīgu sugu ekosistēmā. Režisors neveido kārtējo apokaliptisko vīziju, kurā cilvēce cīnās par izdzīvošanu jebkuros apstākļos. Jaunības enerģijas pilnajā filmā metaforas paliek abstraktas un skatītāju iztēle ir nevaldāma. Prestižais franču žurnāls “Positif” to nodēvējis par caurlaidi uz nākotni: "Dzīvnieku valstība" ir jauna veida kino fenomens, kam lemts iekarot kinoteātrus.

Biļetes pieejamas šeit.