Baltijas filmu dienas tradicionāli notiek kinoteātros, un arī šogad kinoinstitūcijas nolēmušas nevis pārcelt pasākumu uz interneta vidi, bet atbalstīt kinoteātrus un filmu skatīšanās kultūru kinozālēs. Tomēr epidemioloģiskā situācija prasa ievērot atbilstošus drošības pasākumus, un arī kinoteātris Splendid Palace ir sagatavojies ievērot sociālās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības noteikumus. Tāpēc kinoteātra Lielajā zālē skatītājiem tiks atvēlētas tikai apmēram 300 vietas (agrāko 500 vietā) un, lai arī ieeja uz seansiem ir bez maksas, katram skatītājam iepriekš jāpiereģistrējas uz konkrētu vietu zālē (vai jāizņem brīvbiļetes, kas klātienē no šodienas pieejamas restorānā Tinto blakus kinoteātrim).

Lai epidemioloģisko situāciju būtu iespējams kontrolēt arī pēc kinoseansiem, skatītājiem pirms ieejas zālē būs jāreģistrējas un jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti, tāpēc lūgums ierasties savlaicīgi!

Baltijas Filmu dienu bezmaksas apmeklējumam var pieteikties, izvēloties attiecīgo filmu (anotācijas lejāk) un reģistrējoties šeit:

https://ej.uz/BFD2020ACIDFOREST

https://ej.uz/BFD2020NUOVALITHUANIA

https://ej.uz/BFD2020SCANDINAVIANS

https://ej.uz/BFD2020YEARFULLOFDRAMA

Ja potenciālajam skatītājam nav pieejams internets, brīvbiļetes var izņemt klātienē restorānā Tinto Elizabetes ielā 61 (restorāna darba laikā).

Baltijas filmu dienas ir trīs valstu kino institūciju – Nacionālā kino centra, Lietuvas kino centra un Igaunijas Filmu institūta  – iniciatīva un kopīgi veidots pasākums, stiprinot trīs Baltijas valstu sadarbību kino jomā un vairojot skatītāju zināšanas par kaimiņvalstu filmām.

Rīgā visas filmas tiks demonstrētas oriģinālvalodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā un subtitriem angļu valodā.

Lietuvas dienā, 25. augustā, skatītājiem tiks piedāvāta ļoti populāra un jau vairākos festivālos apbalvota spēlfilma Nova Lituania (2019), ar kuru kinorežijā debitē Karolis Kaupinis. Niansētās, stilistiski izsmalcinātās filmas pamatā ir vēsturiski fakti, darbība notiek  1938. gadā, kad reāls vēsturisks personāžs, ģeogrāfijas profesors Kazis Pakšts (filmā – Fēlikss Gruodis, lomā Alekss Kazanavičius) centās pārliecināt valdību glābt Lietuvu no jau nojaušamās vēsturiskās katastrofas, izveidojot “rezerves valsti” citā kontinentā. Katastrofas tuvumu īsti apzinās tikai pats filmas galvenais varonis, bet viņa sapnim par iespējamo paradīzi zemes virsū notic arī tālaika Lietuvas ministru prezidents.

Lietuvu pārstāvēs arī vairāk nekā 40 festivālos izrādīta dokumentālā filma Skābes mežs / Acid Forest (2018), ironisks un melnā humora piesātināts stāsts, filmēts vidē, kas būtu piemērota šausmu filmu vai trilleru darbībai. Savulaik te, netālu no Nidas, bija priežu sils – līdz brīdim, kad mežā apmetās kormorāni un sāka to iznīcināt ne visai patīkamā veidā. Dokumentālā filma ir prasmīgi konstruēta, izmantojot “skatienu dramaturģiju”, šajā filmā visi visus vēro – tūristi, kuri bieži ierodas skābajā mežā apskatīt putnus un viņu izpostīto ainavu, ir kļuvuši arī par objektiem, kurus novēro kormorāni.

Filmas režisore Rugile Barzdzukaite darbojas gan teātrī, gan kino, starp viņas slavenākajiem darbiem ir kopā ar domubiedriem veidotais Lietuvas paviljons Venēcijas mākslas biennālē (2019), par ko arī saņemta nozīmīga balva – Zelta lauva par labāko nacionālo paviljonu.

Igaunijas diena šogad ir 26. augusts, un kaimiņi piedāvā Latvijas kinoskatītājiem spēlfilmu Skandināvu klusums / Scandinavian Silence (2019), kas veidota kā Igaunijas, Francijas un Beļģijas mazbudžeta kopražojums. Filmas režisors Marti Helde ir viens no talantīgākajiem igauņu jaunās paaudzes režisoriem, starptautisku atpazīstamību viņš ieguva jau ar savu debijas filmu In the Crosswind / Caurvējā (2014) – mākslinieciski drosmīgu un konceptuāli veidotu vēstījumu par deportāciju tēmu. Filma Skandināvu klusums ir izrādīta daudzos nozīmīgos festivālos un saņēmusi starptautiskas balvas, tā ir vizuāli niansēta, psiholoģiska drāma ar spriedzes elementiem, kas šķietami vienkāršu puiša un meitenes ceļojumu mašīnā piepilda ar pagātnes ēnām un neatrisinātām problēmām, atklājot dramatiskus notikumus, kas risinājušies pirms vairākiem gadiem.

Igaunijas dokumentālā filma šāgada Baltijas Filmu dienu programmā ir Visu gadu teātrī / The Year Full of Drama (2019). Jaunās igauņu režisores Martas Pulkas debija fiksē neparastu eksperimentu – Igaunijā tiek izsludināts unikāla darba piedāvājums, aicinot atsaukties cilvēkus, kuri nekad (vai gandrīz nekad) nav apmeklējuši teātri. Konkursa uzvarētājam tiek piedāvāts apmaksāts darbs – uz vienu gadu kļūt par profesionālu teātra skatītāju un pierakstīt savus iespaidus blogā. Konkursā uzvar jauna meitene no Valgas – Alisija, kura augusi krievvalodīgā ģimenē un līdz šim nav saskārusies ar igauņu teātri. Fiksējot Alisijas dzīvi gada garumā, dokumentālā filma kļūst par uzskatāmu apliecinājumu tam, kā teātri un māksla spēj ietekmēt un pārvērst jauna cilvēka dzīvi.

Šogad Baltijas filmu dienām katra valsts izvēlējusies divas filmas no kaimiņu jaunākajiem darbiem, no Latvijas uz Igauniju ceļos Jura Kursieša spēlfilma Oļegs (2019) un Edmunda Jansona Simtgades animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (2019), bet Lietuvā mūsu valsti pārstāvēs Jāņa Ābeles spēlfilma Jelgava ’94 (2019) un Annas Vidulejas Simtgades filma Homo Novus (2018).

Baltijas filmu dienas Latvijā organizē Nacionālais Kino centrs, atbalsta Rīgas dome un Kultūras ministrija, Lietuvas Kino centrs un Igaunijas filmu institūts.