Melnā tulpe - Alēns Delons: leģenda

Lielās Franču revolūcijas priekšvakarā Rusijonas vietējās policijas priekšnieks Lamušs bezcerīgi dzen pēdas Melnajai Tulpei, maskā tērptam  taisnības cīnītājam. Turot aizdomās Gijomu Senprē, viņam izdodas to ievainot, piespiežot Melno Tulpi rast sev aizstājēju sava dvīņubrāļa Žiljēna personā.

Filma veidota pēc Aleksandra Dimā Tāda paša nosaukuma romāna motīviem, taču galvenajiem personāžiem ne tikai mainīti vārdi, bet arī notikumi brīvi interpretēti.

 Abus dvīņu brāļus filmā tēlo Alēns Delons. Filma ir atraktīva un it kā rotaļīga ar meistarīgām zobenu cīņām, pārģērbšanos un identitātes maiņu, kas Delonam izdodas ar vieglu pašironiju, bet tai nepiemīt amerikāņu klasiskajām filmām raksturīgās varonības.

Delona sniegums Džūljena/Gijoma lomā un savam laikam pārsteidzoši labie specefekti, kas vienlaikus parāda abus varoņus kā pretpolus. Delona Gijoms ir mīlošs nelietis bet Džūljenu  viņš atveido kā maigu un iejūtīgu puisi,  kam nākas maskēties par Melno tulpi.

Ainas, kurās vienā kadrā redzami divi Deloni, bet inscenējums saglabā reālistisku risinājumu, ir tik  labi realizētas, ka skatītājiem ir viegli aizmirst, ka tie veidoti kā tehniska atrakcija.

Vēlreiz Alēns Delons pie līdzīga dubulttēla, zobenu cīņām, zirgiem un melnās acu maskas atgriežas filmā “Zorro”(1975).

Filma bija viens no 60. gadu kino izklaides kases grāvējiem, kas atstājusi lielu ietekmi ne tikai uz skatītājiem, bet arī kino veidotājiem, tostarp režisora Aleksandra Leimaņa latviešu filmu  diptihu“ Vella kalpi”(1970) un “Vella kalpi Vella dzirnavās”(1972).

Filmas izrādīšana notiek sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.