Iespēju tuvāk iepazīt šo strīdīgo personību dod režisora Gero fon Bēma dokumentālā filma “Helmūts Ņūtons: Piedauzīgais skaistums” (Helmut Newton: The Bad and the Beautiful, 2020), kas kinoteātrī Splendid Palace tiks demonstrēta no 28. oktobra. 

Šī gada 31. oktobrī fotogrāfam būtu apritējuši 100 gadi. Šim notikumam veltītajā filmā pazīstamā fotogrāfijas meistara modeles dalās atmiņās un piedāvā savu strīdīgā ģēnija dzīves un daiļrades interpretāciju. Provokatīvās sieviešu fotogrāfijas vēl joprojām rada jautājumu, kas viņas bija fotogrāfam – subjekti vai objekti?

Helmūts Ņūtons izdarīja apvērsumu modes fotogrāfijā un satrieca pasauli ar savām izteiksmīgajām un drosmīgajām sieviešu fotogrāfijām. Modes žurnālos “Vogue”, “Elle” un “Harpper's Bazaar” H. Ņūtona fotogrāfijas izcēla provokativitāte, pārgalvība un drosme. Žurnāla “Vogue” redaktore Anna Vintūra teikusi, ka no viņa nav ko gaidīt skaistas meitenes fotogrāfiju pludmalē. Naida pilnas vēstules krājās redakcijās, bet fotogrāfs tikai pasmējās un turpināja nepagurdams strādāt.

Viņam pozējušas leģendārās aktrises Šarlote Remplinga, Sigurnija Vīvere un Izabella Rosellīni, dziedātāja Greisa Džonsa, modeles Klaudija Šifere un Sindija Kroforda. Talantīgajam fotogrāfam patika tikai spēcīgas sievietes ar raksturu, citas viņu garlaikoja. Lai gan fotogrāfiju dēļ H. Ņūtons bieži dēvēts par sieviešu nīdēju, viņš sevi uzskatīja par feministu. Viņa acīs sievietes triumfēja, viņas nekad nebija tikai pieticīgas sievas. Gluži otrādi, viņa fotogrāfijās par aksesuāriem kļuva vīrieši – tērpušies hidrotērpā vai redzami atstatus, viņi izcēla modeļu skaistumu.

Helmūts Ņūtons ir dzimis 1920. gadā Berlīnes ebreju ģimenē. No 12 gadu vecuma viņš zināja, ka vēlas kļūt par fotogrāfu un tīšuprāt kavēja stundas skolā. Iedvesmojies no tā laika slavenajiem fotogrāfiem Brasaji un Zalomona, jauneklis devās naksnīgos ceļojumos pa pilsētu un fotografēja tikai dabiskā apgaismojumā. Dažus gadus Helmūts strādāja vācu fotogrāfes Ivas studijā, kur galvenokārt fotografēja sievietes reklāmas pasūtījumiem. Jau būdams slavens, viņš uzskatīja sevi par vecmodīgu cilvēku un velti neizšķieda kadrus – vienmēr gaidīja īsto brīdi. “Ir divi rupji vārdi - “māksla” un “slikta gaume”,” teicis H. Ņūtons. Viņš nevēlējās, lai viņu sauc par mākslinieku, un uzskatīja, ka labai gaumei nav sakara ar viņa darbiem. 2004.gadā fotogrāfs gāja bojā autoavārijā. 

Filmas “Helmūts Ņūtons: Piedauzīgais skaistums” īpašie seansi kinoteātrī “Splendid Palace” no 28. oktobra.

Biļetes iepriekšpārdošanā ŠEIT.

Dokumentālā filma “Helmūts Ņūtons: Piedauzīgais skaistums” tiks demonstrēta Modes nedēļas laikā sākot no 28. oktobra.