Ieeja – brīva. Iepriekš nepieciešams reģistrēties, zvanot pa tālruni 26440470 vai rakstot e-pastu kinosavieniba.info @gmail.com

Programmā –  tikšanās ar animācijas meistariem. 

Animācijas filmu programma:

Hallo, Hela! – 1970.,9’, Telefilma-Rīga, scenārists Ansis Bēziņš, režisori Ansis Bērziņš, Roze Stiebra, mākslinieki Ilona Ceipe, Helmuts Purviņš, Igora Jakovļeva mūzika.
Abi gali balti, viducis zaļš – 1977., 14’, Telefilma-Rīga, scenārists Jānis Peters, režisors Ansis Bērziņš, māksliniece Laima Eglīte, komponists Pēteris Vasks, skaņu režisors Jāzeps Kulbergs.
Bruņurupuči – 1987.,10’,Telefilma-Rīga, scenārists, režisors Ansis Bērziņš, māksliniece Sandra Krastiņa, komponists Pēteris Vasks, skaņu režisors Jāzeps Kulbergs.
No cikliem „Krikši” un „Rāvēslēdzējs” 1991., studija Dauka.
Nu un – 1’, autors Pauls Timrots.
Ragana un govs – 2’, autore Signe Baumane.
Valdziņš – 2’, autors Dzintars Krūmiņš.
Viens pa ceļu gāja – 1’16”, autore Inga Prauliņa.
Haikas – 1995.,1’, Studija Dauka, scenārists, režisors Edmunds Jansons, māksliniece Marita Grase, Ingus Baušķenieka mūzika.
Kora turneja – 2012, 5’, studija Atom Art, režisors Edmunds Jansons  .
Spēlēju, dancoju – 2007., 33’, studija Dauka, scenārists Ansis Bērziņš, režisore Roze Stiebra, māksliniece Helēna Heinrihsone, komponisti Gatis Gaujenieks, Ilga Reizniece, izpilda grupa Iļģi.

Pims 50 gadiem Latvijas Televīzijas paspārnē tika dibināta divdimensiju animācijas filmu grupa un pirmizrādi piedzīvoja pirmā aplikāciju filma "Lietaina diena" ( režisore R.Stiebra, operators A. Bērziņš) . Tā bija veidota no kartona, auduma un aplikāciju papīra. Televīzijā uzņēma vidēji divas animācijas īsfilmas gadā, nostabilizējot tradīciju un izvirzot vadošo žanru – muzikālas filmas, kas balstītas dzejolī vai dziesmā. 1983. gadā tapa pirmā zīmētā filma "Kabata". Astoņdesmito gadu beigās grupa pārcēlās uz Kinostudiju, kur izveidojās studija "Dauka". Rozes Stiebras un Anša Bērziņa ieguldījums, ievedot animācijā un izglītojot turpmākās mākslinieku paaudzes un daloties zināšanās, ir nenovērtējams. Kopš studijas "Dauka" dotās pieredzes Latvijas divdimensiju animācija ir attīstījusies, daudzveidojusies un sasniegusi patiesu ievērību un novērtējumu pasaulē. 

Godināsim arī meistarus, kuriem šis ir nozīmīgas dzīves jubilejas gads. Režisoram, scenāristam un producentam Ansim Bērziņam šogad apritēja 80, bet izcilajam skaņu režisoram Jāzepam Kulbergam 90 gadi. 

Ansis Bērziņš tiek dēvēts par Latvijas zīmētās multiplikācijas tēvu. Viņš dzimis 1940. gada 16. februārī Mangaļos. 1961. gadā sācis strādāt Latvijas Televīzijā par operatora asistentu un jau 1962. gadā ticis pie patstāvīgas sižetu filmēšanas. 1964. gadā jaunajam censonim atļāva režisēt dokumentālo filmu "Tavi kuģi", un veiksmīgā debija paver ceļu uz nākamajiem režijas darbiem, starp kuriem arī muzikālā filma Skumjš stāsts par Keriju (1978). Bērziņš raksta arī scenārijus un 1969. gadā aizraujas ar multiplikāciju, kā to toreiz sauca, un satiekas ar Rozi Stiebru abu pirmajā kopīgajā filmā "Lietaina diena" – režisore R.Stiebra, operators A. Bērziņš. Seko "Hallo, Hela!" (1970) abu režijā. Turpmāk Roze Stiebra uzņēmusi vairāk nekā 40 animācijas filmu. Lielākajai daļai no tām Ansis Bērziņš ir līdzautors – scenārists, operators vai producents. Pats režisējis 10 filmas un seriālu "Fantadroms" (1984-95).

Izjūtot vajadzību pēc papildu izglītības, 1970. gadā A.Bērziņš pabeidz TV režisoru kursus, un papildina zināšanas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā.  

1990. gadā Ansis Bērziņš kļūst par animācijas studijas "Dauka" prezidentu, abi ar Rozi Stiebru  ir līdzrežisori Latvijas pirmajai pilnmetrāžas animācijas filmai "Ness un Nesija" (1991). 1995. gadā abi saņēmuši Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par profesionālā animācijas kino izveidošanu Latvijā, astoņas Rozes Stiebras un Anša Bērziņa filmas saņēmušas Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvas, 2017.gadā – balvas par mūža ieguldījumu Latvijas filmu mākslā.

Skaņu režisors un mūzikas redaktors Jāzeps Arvīds Kulbergs ir leģendārs Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un ierakstu firmas "Melodija" darbinieks, taču vairākos savas dzīves periodos saskāries arī ar kinomākslu. Kuldīgas apriņķa Alsungas pagastā dzimušais Jāzeps beidzis Liepājas 1. vidusskolu (1950) un Liepājas Mūzikas vidusskolu (1954), pēc tam – Jāzepa Vītola LPSR Valsts Konservatorijas (tagad Mūzikas akadēmijas) Kompozīcijas un teorijas fakultātes Mūzikas zinātnes nodaļu (1959). Kopš 1956. gada Kulbergs strādājis Latvijas Radio Mūzikas redakcijā, 1957. gadā kļuvis par skaņu režisoru, sešdesmitajos gados strādājis par mūzikas ierakstu režisoru Rīgas skaņu plašu fabrikā. 1966. gadā Kulbergs sāka strādāt LTV apvienībā "Telefilma-Rīga" un kopš tā laika strādājis tur pie gandrīz 100 muzikālajām filmām, dokumentālajām filmām un animācijas – no 1974. gada ("Dillī Dallī piedzīvojumi") līdz 1988. gadam ("Tālavas taurētājs") Jāzeps Kulbergs bijis uzticams Rozes Stiebras un Anša Bērziņa līdzgaitnieks. Viņa kontā ir arī vairākas Rīgas kinostudijas spēlfilmas – Gunāra Cilinska "Agrajā rūsā" (1979) Kulbergs bija mūzikas redaktors, Dzidras Ritenbergas filmā "Pats garākais salmiņš" (1982) – skaņu režisors, viņš veidojis arī muzikālo noformējumu filmām "Svešs gadījums" (1985) un "Viņš, viņa un bērni" (1986), ierakstījis mūziku filmai "Vilkaču mantiniece" (1990). Gadsimtu mijā Jāzeps Kulbergs strādājis pie režisora Rodrigo Rikarda dokumentālajām filmām, bet 2000. gadā kļuvis par mūzikas un skaņu ierakstu restauratoru Latvijas Radio arhīvā.

Pasākumu rīko: Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu un studiju "Dauka".

Atbalsta: Valsts Kultūtkapitāla fonds un Rīgas dome.

Vairāk informācijas: 26440470.